Noteikumi

1. Spēle un spēlētāji

  • 1.1. Dambrete ir prāta spēle divu spēlētāju starpā.
  • 1.2. Personas, kas iesaistās šajā sporta veidā, tiek definētas kā spēlētāji.
  • 1.3. Dambreti var spēlēt kā amatieru, tā profesionāļu līmenī.

2. Materiāls

  • 2.1. 100 lauciņu dambretes spēle tiek spēlēta uz kvadrāta formas galdiņa, kas ir iedalīts 100 vienāda izmēra lauciņos, kuri ir pamīšus iekrāsoti balti un melni.
  • 2.2. Spēle tiek spēlēta uz galdiņa tumšajiem lauciņiem. Tādējādi aktīvi ir 50 lauciņi.
  • 2.3. Slīpās līnijas, ko veido tumšie lauciņi, tiek sauktas par diagonālēm. Līdz ar to ir 17 diagonāles. Garākā diagonāle, kas savieno galda divus stūrus un sastāv no 10 lauciņiem, tiek saukta par garo diagonāli.
  • 2.4. Galdiņš ir jānovieto starp diviem spēlētājiem tā, lai garā diagonāle sāktos katra spēlētāja kreisajā pusē. Tādējādi pirmais lauciņš katra spēlētāja kreisajā pusē ir tumšais lauciņš.
  • 2.5. Tādējādi galdiņam, kas novietots starp diviem spēlētājiem, ir sekojošas īpašības:
    • 2.5.1. Bāzes: galdiņa mala, kas ir pavērsta pret katru no spēlētājiem;
    • 2.5.2. Sāni: lauciņi galdiņa malā, tādējādi pirmā un/vai pēdējā kolonna;
    • 2.5.3. Rindas: horizontālās līnijas ar 5 tumšajiem lauciņiem;
    • 2.5.4. Kolonnas: vertikālās līnijas ar 5 tumšajiem lauciņiem.
  • 2.6. Tradicionāli tumšie lauciņi ir numurēti no 1 līdz 50, bet faktiski numuri netiek uzrakstīti uz galdiņa. Šī numerācija balstās uz rindām, no kreisās uz labo pusi, sākot ar pirmo lauciņu augšējā rindā un beidzot ar pēdējo lauciņu apakšējā rindā, ar sekojošiem rezultātiem:
    • 2.6.1. Numuri uz bāzēm vai galdiņa malām ir sanumurēti no 1 līdz 5, un no 46 līdz 50;
    • 2.6.2. 5 sānu lauciņi vai pirmā un pēdējā kolonnas ir sanumurētas pa kreisi 6-16-26-36-46 un pa labi 5-15-25-35-45;
    • 2.6.3. Lauciņi garās diagonāles galā ir sanumurēti 5 un 46 un tiek dēvēti par galdiņa stūriem.
  • 2.7. 100 lauciņu dambreti spēlē ar 20 baltiem vai gaišiem kauliņiem un 20 melniem vai tumšiem kauliņiem.
  • 2.8. Spēles sākumā 20 baltie kauliņi tiek novietoti uz lauciņiem ar numuriem no 1-20, un 20 melnie kauliņi tiek novietoti uz lauciņiem ar numuriem no 31 līdz 50. Lauciņi ar numuriem no 21 līdz 30 paliek tukši vai brīvi.

3. Kauliņu gājieni

  • 3.1. Dambretes kauliņš var būt gan parasts kauliņš, gan Dāma.
  • 3.2. Parastajam kauliņam un dāmai ir dažādi pārvietošanās un sišanas veidi. Viena kauliņa – parastā kauliņa vai dāmas – kustība tiek saukta par “gājienu”.
  • 3.3. Spēles pirmo gājienu jāveic spēlētājam ar baltajiem kauliņiem. Spēlētāji pēc kārtas izdara pa vienam gājienam, izmantojot savus kauliņus.
  • 3.4. Kauliņu var pārvietot uz priekšu pa diagonāli virzienā uz nākamās rindas tukšo lauciņu.
  • 3.5. Dāma ir kauliņš, kas sasniedz un apstājas uz viena no pēdējās līnijas lauciņiem, kas atrodas vistuvāk pretiniekam, un to apzīmē, uzliekot otru tādas pašas krāsas kauliņu.
  • 3.6. Ja spēlētājs sasniedz pēdējo līniju, tad abi spēlētāji var apzīmēt kauliņu par dāmu. Tomēr, ja pretinieks to neizdara, spēlētajam ir pienākums apzīmēt savu kauliņu, veicot savu gājienu. Ja netiek apzīmēts kauliņš, kas ir paaugstināts līdz Dāmai, tas tiek uzskatīts par neatļautu gājienu.
  • 3.7. Kauliņš, kas ir paaugstināts par Dāmu, saglabā Dāmas statusu pat, ja nav apzīmēts. Abiem spēlētājiem ir tiesības apzīmēt kauliņu vēlāk (pretēji 5.4. punktam). Spēlējot ar Dāmu, kas vēl nav apzīmēta, gājiens tiek uzskatīts par neatļautu gājienu. Dāma pārvietojas uz priekšu un atpakaļ pāri secīgi brīviem lauciņiem pa diagonāli, kurā tā atrodas: tādā veidā tā var nonākt gala pozīcijā, pārejot pāri brīvajiem lauciņiem un nostājoties uz attālā brīvā lauciņa.
  • 3.8. Dāma var pārvietoties tikai pēc tam, kad pretinieks ir veicis savu gājienu.
  • 3.9. Dāma pārvietojas uz priekšu un atpakaļ pāri secīgi izvietotajiem diagonāles brīvajiem lauciņiem; tādā veidā tā var apstāties, pārejot pāri brīvajiem lauciņiem, uz attālā brīvā lauciņa.
  • 3.10. Gājiens ar kauliņu ir pabeigts, kad spēlētājs pēc tā pārvietošanas kauliņu ir atlaidis.
  • 3.11. Kad spēlētājs, kuram ir gājiens, pieskaras kādam no spēles kauliņiem, tad tam ir jāveic gājiens ar šo kauliņu ar nosacījumu, ka ir iespējams veikt atļautu gājienu.
  • 3.12. Ja vien gājiena laikā kauliņš nav atlaists, spēlētājs to drīkst novietot uz cita brīva lauciņa, ja tas ir iespējams.
  • 3.13. Ja spēlētājs, kuram ir gājiens, vēlas veikt kauliņu pozīcijas labošanu, tam ir iepriekš par to skaidri jāpaziņo savam pretiniekam, sakot “sakārtoju” (vai “laboju”).
  • 3.13. Ja spēlētājs, kuram nav pienācis gājiens, pieskaras vai sakārto vienu vai vairākus savus vai pretinieka kauliņus, tas ir uzskatāms par pārkāpumu.

4. Sišana

  • 4.1. Pretinieka kauliņu sišanu var veikt gan virzienā uz priekšu, gan atpakaļ. Sišana skaitās kā viens pilns gājiens. Spēlētājs nedrīkst sist savus kauliņus.
  • 4.2. Ja pa diagonāli kauliņš nonāk pretī pretinieka kauliņam, aiz kura atrodas brīvs lauciņš, tam ir pienākums pārlēkt pāri pretinieka kauliņam un aizņemt šo brīvo lauciņu. Konkrētais pretinieka kauliņš tiek noņemts no galdiņa. Šo darbību sauc par sišanu ar parasto kauliņu.
  • 4.3. Ja dāma uz vienas diagonāles tuvā vai tālā attālumā nonāk pretī pretinieka kauliņam, aiz kura atrodas viens vai vairāki brīvi lauciņi, tai ir jāpārlec pāri pretinieka kauliņam un jāieņem brīvais lauciņš pēc savas izvēles. Šo visu darbību sauc par sišanu ar dāmu.
  • 4.4. Sišana ir skaidri jānorāda un jāveic šādā secībā. Skaidras norādes trūkums ir uzskatāms par pārkāpumu, un pretinieks var pieprasīt labošanu. Sišana tiek uzskatīta par pabeigtu, kad visi pretinieka sistie kauliņi ir noņemti no galda. Gājiens ir obligāti jāveic un sistie kauliņi jānoņem no galdiņa ar vienu roku. Ja gājiena veikšanai un nosisto kauliņu novākšanai tiek izmantotas abas rokas, tā ir uzskatāma par pārkāpumu, un pretinieks var pieprasīt ievērot noteikumus.
  • 4.5. Ja sitiena laikā parastais kauliņšm pa diagonāli nonāk pretī citam pretinieka kauliņam, aiz kura ir tukšs lauciņš, tam ir pienākums pārlēkt arī šim otrajam kauliņam, tālāk trešajam utt., un ieņemt tukšo lauciņu aiz pēdējā nosistā kauliņa. Tad nosistie kauliņi tiek noņemti no spēles galda augošā vai dilstošā sišanas kārtībā. Šī darbība tiek saukta par vairāku kauliņu sišanas gājienu ar parasto kauliņu.
  • 4.6. Ja dāma sitiena laikā nonāk pretī vai nu tajā pašā diagonālē vai vienā no perpendikulārajām diagonālēm pretinieka kauliņam, aiz kura ir viens vai vairāki tukši lauciņi, tai ir pienākums šķērsot šo otru kauliņu un tālāk, ja nepieciešams, pagriezties uz sitamā kauliņa pusi, tālāk trešajam utt., un galu galā ieņemt tukšo lauciņu aiz pēdējā nosistā kauliņa uz tās pašas diagonāles pēc savas izvēles. Pretinieka sistie kauliņi tiek noņemti no spēles galda pieaugošā vai dilstošā sišanas secībā. Šī visa darbība tiek saukta par vairāku kauliņu sišanas gājienu, ko veic ar dāmu.
  • 4.7. Vairāku kauliņu sišanas gadījumā ir aizliegts pārlēkt pāri saviem kauliņiem.
  • 4.8. Vairāku kauliņu sišanas gadījumā ir atļauts šķērsot vienu un to pašu tukšo lauciņu vairāk, kā vienu reizi, bet ir aizliegts šķērsot vienu un to pašu pretinieka kauliņu vairāk, kā vienu reizi.
  • 4.9. Vairāku kauliņu sišana ir skaidri jānorāda, noliekot sitamo kauliņu uz tukšā lauciņa pēc katra lēciena un novietojot to uz pēdējā lauciņa. Skaidras norādes trūkums tiek uzskatīts par pārkāpumu, un pretinieks var pieprasīt ievērot noteikumus.
  • 4.10. Kauliņa kustība vairāku kauliņu sišanas laikā tiek uzskatīta par pabeigtu, kad spēlētājs ir atlaidis kauliņu, ar kuru tika veikta sišana, pēc gājiena vai tā laikā.
  • 4.11. Pretinieka kauliņus no galda var noņemt tikai, kad ir pabeigta vairāku kauliņu sišana. Kauliņi tiek noņemti no spēles galda uzreiz pēc gājiena un pieaugošā vai dilstošā sišanas secībā, bez pārtraukumiem starp atsevišķu kauliņu noņemšanu. Kauliņu noņemšana citā kārtībā vai neievērojot nekādu kārtību, tiek uzskatīta par pārkāpumu un pretinieks var pieprasīt ievērot noteikumus.
  • 4.12. Kauliņu noņemšana no spēles galda tiek uzskatīta par pabeigtu, kad spēlētājs ir noņēmis visus sistos kauliņus vai viņš ir nepārprotami apstājies šīs darbības laikā.
  • 4.13. 100 lauciņu dambretē obligāti jāsit lielākais kauliņu skaits. Šis noteikums ir spēkā gan dāmai gan kauliņam.
  • 4.14. Ja pastāv izvēles iespējas sist vienādu kauliņu skaitu, spēlētājs var brīvi izvēlēties ikvienu no šīm iespējām, veicot gājienu kā ar parasto kauliņu, tā ar dāmu.
  • 4.15. Saskaņā ar 3.5. punkta nosacījumiem kauliņš kurš vairāku kauliņu sišanas laikā pāriet pāri sava pretinieka pēdējās līnijas lauciņam, bet nonāk citā rindā, sišanas laikā saglabā parastā kauliņa statusu.
  • 4.16. Ja spēlētājs ar parasto kauliņu nosit pretinieka parasto kauliņu, viņš to var darīt arī šādā secībā: vispirms noņemt pretinieka parasto kauliņu un tad veikt lēcienu.

5. Pārkāpumi

  • 5.1. Ja spēles laikā tiek atklāts, ka saskaņā ar 2.4.punktu spēles galds ir novietots nepareizi, spēle tiek anulēta un spēlēta no jauna.
  • 5.2. Pirms spēles sākuma ir jāpārbauda atbilstība 2.8.punktam. Attiecībā uz katru spēles laikā pamanīto pārkāpumu tiek piemērots zemāk norādītais 5.4.punkts.
  • 5.3. Ikviens kauliņš uz baltā lauciņa ir neaktīvs. To var izmantot, ievērojot 5.4. punktā zemāk norādītos nosacījumus.
  • 5.4. Ja spēlētājs ir izdarījis vienu no sekojošiem pārkāpumiem, viņa pretiniekam ir tiesības izlemt, vai pārkāpums ir jāizlabo, vai tieši pretēji, jāturpina spēle.
    • 5.4.1. Ja secīgi ir izspēlēti divi gājieni pēc kārtas;
    • 5.4.2. Ja parastais kauliņš vai dāma tiek pārvietoti nepareizā veidā;
    • 5.4.3. Ja tiek aizskarts viens no saviem kauliņiem un tad pārvietots cits kauliņš;
    • 5.4.4. Ja tiek atcelts izspēlētais gājiens;
    • 5.4.5. Ja tiek pārvietots pretinieka kauliņš;
    • 5.4.6. Ja tiek spēlēts ar kauliņu, kad ir iespējama sišana;
    • 5.4.7. Ja bez iemesla no galda tiek noņemts savs vai pretinieka kauliņš.;
    • 5.4.8. Ja ar kauliņu tiek sists mazāk vai vairāk kauliņu, nekā ir iespējams nosist;
    • 5.4.9. Ja notiek apstāšanās vairāku kauliņu sišanas laikā (atlaists kauliņš, skatīt 4.10.punktu).
    • 5.4.10. Ja tiek nepareizi pacelts kauliņš, vēl nepabeidzot vairāku kauliņu sišanu;
    • 5.4.11. Ja pēc vairāku kauliņu sišanas no galda tiek noņemti mazāk kauliņi, nekā ir nosisti.
    • 5.4.12. Ja pēc sitiena tiek noņemti kauliņi, kuriem nav pārlēkts pāri.
    • 5.4.13. Ja vairāku kauliņu sišanas laikā notiek apstāšanās, noņemot kauliņus.
    • 5.4.14. Ja pēc sišanas tiek paņemts viens vai vairāki savi kauliņi.
    • 5.4.15. Ja, paaugstinot parasto kauliņu par dāmu, to neapzīmē.
    • 5.4.16. Ja tiek spēlēts ar dāmu, kura vēl nav apzīmēta.
    • 5.4.17. Ja gājienu veikšana un kauliņu sišana notiek, izmantojot abas rokas.
  • 5.5. Ja apdraudējuma vai nejaušības rezultātā situācija uz galdiņa tiek mainīta, šis fakts netiek uzskatīts par pārkāpumu ar nosacījumu, ka tas tiek piefiksēts attiecīgajā brīdī.
  • 5.6. Ja, spēlētājs atsakās ievērot spēles noteikumus, viņa pretiniekam ir tiesības pieprasīt tos ievērot.
  • 5.7. Ja spēlētājs veic gājienu pēc tam, kad tā pretinieks ir veicis pārkāpumu vai tas ir atteicies ievērot spēles noteikumus, tā gājiens norāda uz situācijas pieņemšanu. Pēc tam labošana vairs nav iespējama.
  • 5.8. Daļēja pārkāpuma koriģēšana vai noraidīšana nav pieļaujama.

6. Neizšķirts

  • 6.1. Spēles rezultāts ir neizšķirts, ja dāmu galotnē viena un tā pati pozīcija tiek atkārtota trīs reizes un katru reizi gājiens ir vienam un tam pašam spēlētājam.
  • 6.2. Ja, dāmu galotnē katram spēlētājam veicot 25 secīgus gājienus, tiek pārvietotas tikai dāmas, bet netiek pārvietoti vai sisti parastie kauliņi, spēle tiek uzskatīta par neizšķirtu.
  • 6.3. Ja ir galotne, kur ir tikai trīs dāmas, divas dāmas un viens parastais kauliņš, viena dāma un divi parastie kauliņi, pret vienu dāmu, spēle tiek uzskatīta par neizšķirtu, ja katrs spēlētājs ir izspēlējis ne vairāk kā sešpadsmit gājienus.
  • 6.4. Galotne, kurā ir divas dāmas, viena dāma un viens parastais kauliņš vai viena dāma paliek pret vienu dāmu, tiek uzskatīta par neizšķirtu, ja katrs spēlētājs ir izspēlējis ne vairāk kā vēl piecus gājienus.

7. Rezultāts

  • 7.1. Spēles beigās ir divi iespējamie rezultāti:
    • 7.1.1. Viena pretinieka uzvara un attiecīgi otra pretinieka zaudējums;
    • 7.1.2. Neizšķirts, ja neviens no spēlētājiem nav spējis uzvarēt.
  • 7.2. Spēlētājs uzvar, kad tā pretinieks:
    • 7.2.1. padodas ar vai bez iemesla;
    • 7.2.2. pretiniekam ir gājiens, bet tas nevar pārvietot kauliņu, jo visi ir bloķēti;
    • 7.2.3. pretiniekam nav palicis neviens kauliņš;
    • 7.2.4. atsakās ievērot spēles noteikumus.
  • 7.3. Neizšķirts rezultāts tiek fiksēts:
    • 7.3.1. ja abi spēlētāji, savstarpēji vienojoties, piekrīt neizšķirtam;
    • 7.3.2. tiek piemēroti 6.punktā minētie neizšķirta rezultāta noteikumi;
    • 7.3.3. neviens no spēlētājiem nevar uzvarēt.

8. Apzīmēšanas sistēma

  • 8.1. Aktīvie lauciņi ir sanumurēti no 1 līdz 50 saskaņā ar 2.6. punktā noteikto, līdz ar to ir iespējams fiksēt katru no kauliņu veiktajiem gājieniem kā attiecībā uz baltajiem, tā arī melnajiem kauliņiem, un tādējādi atkārtoti izspēlēt vai protokolēt visu spēles norisi.
  • 8.2. Gājienu protokolēšanai ir jāatbilst sekojošiem noteikumiem:
    • 8.2.1. Sākuma lauciņa nosaukums, kam seko gājiena rezultātā nākamā iegūtā lauciņa nosaukums;
    • 8.2.2. Vienkārša gājiena gadījumā divus gājiena numurus var atdalīt ar defisi (-);
    • 8.2.3. Sitiena gadījumā divus gājiena numurus var atdalīt ar krustu ( x).

9. Vispārpieņemtie apzīmējumi

  • 9.1. Skaidrības labad tiek izmantoti sekojoši vispārpieņemti apzīmējumi:
    • 9.1.1. lai apzīmētu gājienu: – ;
    • 9.1.2. lai apzīmētu sitienu: x ;
    • 9.1.3. lai noteiktu spēcīgu gājienu: ! ;
    • 9.1.4. lai noteiktu ļoti spēcīgu gājienu: !! ;
    • 9.1.5. lai noteiktu vāju gājienu: ? ;
    • 9.1.6. lai noteiktu ļoti vāju gājienu: ?? ;
    • 9.1.7. lai norādītu uz gājienu, kas izskatās vājš, bet beigās izrādās spēcīgs: ?! ;
    • 9.1.8. lai norādītu uz gājienu, kas izskatās spēcīgs, bet beigās izrādās vājš: !? ;
    • 9.1.9. piespiedu gājiens, ja jebkurš cits gājiens noslēgtos ar zaudējumu: *;
    • 9.1.10. lai norādītu uzvaru: + -;
    • 9.1.11. lai norādītu neizšķirtu: = ;
    • 9.1.12. lai pēc pēdējā spēles gājiena veikšanas norādītu iegūto kauliņu skaitu: +1, +2, utt.
    • 9.1.13. lai tādā pašā veidā norādītu zaudēto kauliņu skaitu: -1, -2, utt.
    • 9.1.14. zīme a.l. (ad libitum) norāda uz izvēli sišanā ar tādu pašu rezultātu.

10. Laika kontrole

  • 10.1. Spēlē var tikt noteikts, ka katram spēlētājam ir jāveic noteikts gājienu skaits noteiktā laikā.
  • 10.2. Šādā gadījumā visiem spēlētājiem ir pienākums:
    • 10.2.1. izmantot spēles pulksteni
    • 10.2.2. protokolēt katru gājienu visas spēles garumā.
  • 10.3. Spēlē var tikt noteikts, ka katram spēlētājam ir noteikts laiks līdz spēles beigām.
  • 10.4. Šādā gadījumā ir obligāti jāizmanto spēles pulkstenis, bet nav obligāti jāprotokolē gājieni.
  • 10.5. Pulksteņa izmantošanas apraksts un noteikumi ir atrunāti Sacensību nolikumā.

11. Spēles variācijas

  • 11.1. Dambretes spēlei var būt variācijas:
    • 11.1.1. parasta spēle uz galdiņa, starp diviem pretiniekiem, kas sēž viens otram pretī;
    • 11.1.2. parasta spēle uz galdiņa starp spēlētāju, kurš vienlaicīgi sēž pretī noteiktam skaitam spēlētāju;
    • 11.1.3. spēles, kas tiek izspēlētas korespondences veidā starp diviem spēlētājiem, kuri viens otram pamīšus nosūta veiktos gājienus;
    • 11.1.4. spēles, kas tiek izspēlētas starp spēlētāju, kurš neskatās uz galdiņu un arī neprotokolē spēli, un spēlētāju, kuram nav galdiņa;
    • 11.1.5. spēles, kas tiek izspēlētas starp spēlētāju, kurš neskatās uz galdiņu un arī neprotokolē spēli, un vienlaicīgi noteiktu skaitu spēlētāju, kuriem nav galdiņa;
    • 11.1.6. spēles, kas tiek izspēlētas starp aklu spēlētāju (vai akliem spēlētājiem), kuriem ir galdiņš ar reljefā atveidotiem kauliņiem;
    • 11.1.7. parasta spēle uz galdiņa, starp diviem nevienāda spēka pretiniekiem, spēcīgākais no kuriem sāk ar handikapu – ar vienu vai vairākiem kauliņiem mazāk.
  • 11.2. Šīm variācijām, izņemot 11.1.1. punktā norādīto, tiek izdots speciāls nolikums un noteikumi.