Page 61 - Dambrete, 1961

,
Г,
Humoreska
SKā es pieveicu savu visbriesmīgāko
ienaidnieku

(Sportista pieredzes raksts)

Visiem, piemēram, zināms, ka viens spēlēšanu. Es gāju vakaros uz dambre­
no visbrīnišķīgākajiem fizkultūras vei­ tes klubu un mājās izlocījos teikdams,
diem ir dambrete, bet man sieva uz to ka nez no kurienes pēdējā laikā saradies
skatās kā uz mēri. Kad kopjot istabu tik daudz darba, ka pa dienu vien vairs
viņa atrod kaut vienu dambretes kauli­ nekādi nevar tikt galā. Sieva mani cie­
ņu, viņai sāk raustīties lūpu kaktiņi uti nāja cik mācēdama, un ēsdams varēju
trīcēt rokas. Tad man pacietīgi jānoklau­ kalt jaunus plānus, kā apvest ap stūri
sās visi mani grēki un trūkumi un es savus pretiniekus. Es neesmu ļauns, bet
nedrīkstu bilst pretī neviena vārda. Es dambrete ir tāda spēle, ka, lai viens vin­
tos jau sen zinu no galvas un, ja viņai nētu, citam jāiet bojā.
kādreiz aizķertos, varētu pat pateikt Tad, kad sākās republikas čempionāts,
priekšā. Es esot apdauzīts, slinks un vā­ darbs jau sakrājās tik daudz, ka citi —
ja rakstura vēja grābslis, kas visu laiku kā es teicu sievai — guļ kantorī uz dīvā­
nositot dambretē. Kamēr citi vīri taisot niem un, kad nodzied pirmais gailis, at­
haltūras un būvējot mājas, es pa to laiku kal ar joni sāk strādāt. Viņai bija manis
tikai stumdot ripiņas. Ko dzīvē nebūtu žēl un tāpēc smērēja līdz des-, sier-,
varējis sasniegt, ja neslimotu ar damb­ spek-, ķilav-, med-, ol- un šprotmaizī-
reti! Sai esot kauns no cilvēkiem, un šo tes.
kaunu viņa ilgi nepārdzīvošot. Ar spēli man veicās. No ceturtdaļfi­
Katrs sapratīs, ka tādos apstākļos man nāla es tiku iekšā pusfinālā, no tā uz fi­
vajadzēja darboties pilnīgi slepeni. Es nālu. Es virzījos no viena fināla uz ot­
dambretes kauliņus noglabāju naglu ru. Manā priekšā kapitulēja visi. Pirma­
kastē starp vecām petrolejas, pernicas jā kārtā bija padevies otrās klases spēl­
un krāsu bundžām, bet galdiņu aizstū­ manis. Otrajā kārtā nolika ieročus jau
mu vienā vietā aiz tapetēm. Grūtāk gā­ pirmā šķira. Trešajā kārtā tāpat. Piepūs­
ja ar dambretes spēles teorijas grāma­ tiem vaigiem es cauriem vakariem ēdu
tām. Par zināmu atlīdzību kāds artelis sviestmaizītes un apmierināts skatījos
man viņas iesēja citos vākos. Tādā vei­ tabelē, kur līderos biju palicis es un vēl
dā pasaules čempiona I. Kupermaņa at­ kaut kādi trīs meistareļi.
klātņu mācība kļuva par «Gulivera pie­ Un tad es iekritu.
dzīvojumiem», slavenā dambretistu Ku- Tieši Šie panākumi bija tie, kas mani
kujeva «125 etīdes» pārvērtās par «Sau­ iegāza visneiedomājamākā veidā, un uz­
les sistēmas kosmogoniju», bet Cirika varēdams savus pretiniekus, es vēl neno­
galotņu mācība tagad saucās par «0. jautu, kādas briesmas mani sagaida. Ne
Непгу «Sliort Stories». Vēl dažus meis­ sapņos nevarēja ienākt prātā, ka sievai,
taru darbus izdevās iespundēt gan lite­ adot zeķi, viss ikvakar izstāstīts pa ra­
ratūras hrestomātijās, gan arī grāmat­ dio!
vedības teorijas vākos. Viņa mani saņēma ar buču, ko nekad
Mājās centos neizrunāt vārdus nebija darījusi. Mani pārņēma nelaba
«sports», «fizkultūra», «dambrete», «kau­ priekšnojauta.
šana» un «kauliņš*. Pat gaļu ēsdams es — Kur tu biji?
sacīju nevis «liels kauls», bet «liela Es domāju, ka lasītājam nemaz nav
asaka». jāsaka, ko es tanī brīdī sievai teicu. Es
Kad aizmugure tādā veidā bija nodro­ teicu, ka esmu atgriezies no smagiem
šināta, varēja sākt atkal domāt par darbiem. Viņa piecēlās un pablenza ar
23