Page 68 - Dambrete, 1961

spēlē. Pozicionālajā spēlē izdalāmi di­ jiem tagad jāupurē kauliņš, jo pēc
vi svarīgi jēdzieni: pirmkārt, pārrā- 17 — 21, 39—34 un būs vēl ļaunāk.
vuma_ veidošana novājinātā flangā vai 7. 39—33 23—29 8. 16—11 29:27
centrā un, otrkārt, pakāpeniski pre­ 5. 33:24 16—21 6. 27:16 18—22
tinieka spēku bloķēšana aizvien vai­ 9. 11—7 22:33 10. 7—2 un drauda
rāk un vairāk, samazinot tiem iespē- 30 — 25 dēļ melnajiem japadodas.
ja.mo gājienu skaitu. Kad pieņemamu Cerams, ka lasītājam būs pa spēkam
gājienu vairs nav, pretinieks spiests izpētīt abu pušu spējas, kas rodas, ja
ziedot kauliņus. diagramā attēlotajā pozicijā gājiens
Izvēloties spēles gaitā otro paņē­ melnajiem.
mienu, izdevīgi saglabāt sev lielāku Ja dažkārt spēlētājam līdzīga tipa
tempu rezervi, t.i., jācenšas kauliņu pozīcijās neizdodas visos variantos
atīstībā nedaudz atpalikt no pretinie­ atrast uzvaru, ar tempu rezervi, tad,
ka. katrā ziņā, spēles iniciatīva būs viņa
Klasiskajā spēlē tempu rezerves pā­ pusē. Tas jau nozīmē daudz ko. Tā­
rākumam bieži ir izšķirošā nozīme, tad, ja spēlē izveidojusies slēgtā kla­
īpaši tas attiecināms uz t. s. «mazās siskā pozīcija, jācenšas atpalikt spē­
vidusspēles» stadiju, kad katram preti­ ku attīstībā un, otrādi •— ja jūs ie­
niekam uz galdiņa ir pa 9—13 kau­ vērojat, ka esat atpalikuši spēku at­
liņiem. Tas izskaidrojams ar to, ka, tīstībā, tad jāveido spēle slēgtās kla­
klasisko poziciju izspēles praksē, sa­ siskās pozīcijas ietvaros. Pretiniekam
līdzinot ar citām pozīcijām, kombinā­ šaja gadījumā savukārt jācenšas savus
cijas izdara retāk un pārrāvuma ie­ spēkus izvietot pēc atklātas vai flan­
spējas nav gandrīz nemaz. gu sistēmas.
Rodas pamatots jautājums, kā uz­
krāt tempus, kā piespiest pretinieku
tos vairāk izlietot. Partijas sākumā
taču tempu skaits abiem partneriem
pilnīgi vienāds, un, izdarot gājienus
pēc kārtas, mēs it kā tempus izlieto­
jam vienādi. Šeit tad arī jāatceras,
ka mūsu gājienu arsenālā vēl ir n o-
maiņas. Ar nomaiņām mēs izjau­
cam tempu līdzsvaru.

2. TEMPU SKAITLIS UN ТА
APRĒĶINS.
Sī ir tipiska slēgtā klasiskā pozī­ Uzzinot savus rezerves tempus
cija. No pirmā acu uzmetiena re­ vien (kad viņus saskatīsim), mēs nekā
dzams, ka baltie ir it kā atpalikuši nepanāksim. Mēs taču nezinām vai
spēku attīstībā (kauliņš 47) un tiem ir mums rezervē ir vairāk vai mazāk
daži tempi vairāk nekā melnajiem. Līdz tempu nekā mūsu pretiniekam. Bet
ar to tas arī ir pozicionāls pārsvars. tas mums ir jāzina. Tātad jāuzzina
Patiešām, šajā pozīcijā uzvar baltie rezerves tempu starpība.
neatkarīgi no tā, kam gājiens. Ja gā­ Izdarot gājienus, mēs izlietojam
jiens baltajiem, tad: 1. 47—41 tempus un vienlaicīgi pārvietojam sa­
17—22. Vienīgais iespējamais gā­ vus spēkus uz priekšu. Skaitīt tempu
jiens. Pēc 14—20 seko 30—25, un rezervi būtībā nozīmē novērtēt pozī­
melnie vairs nevar izbēgt no materiā­ cijas attīstību. Ja mūsu spēki izvirzī­
la zaudējuma. Bet, ja 23—29, tad ti vairāk uz priekšu, nekā mūsu pre­
28—23 19:28 33:11 16:7, 30:10 tiniekam, tad arī mums tempu būs
utt. 2. 28:17 21:12 3. 33—28 mazāk, bet pozīcija būs vairāk attīs­
12—17 4. 38—33 24—29. Melna­ tīta. Nemēģināsim skaitīt, cik gājie-
30