Page 63 - Dambrete, 1983

V. BAIRAMOVS,
PSRS Dambretes federācijas
priekšsēdētājs

Joprojām mušu darbos un sirdīs

Vecākās paaudzes dambretistiem vēl attīstībai, gandrīz desmit gadus vadīja dencdambretistu forumu, vienu no plašā­
labā atmiņā Vasilija Sokova, jaunā strād­ arodbiedrību šaha un dambretes sekcijas kajiem dambretes sarīkojumiem mūsu val­
nieku puiša, žilbinoša izaugsme, citi šo dambretes kvalifikācijas komisiju, pie tam stī.
«Krievzemes tīrradni», PSRS 1938.—1944. aktīvi darbojās ari pilsētas sporta komi­ Azerbaidžānā dambrete popularitātes
gada čempionu, pazīst tikai pēc partijām. tejas sekcijā. īpaši daudz laika viņš vel­ ziņā atpaliek vienīgi no futbola, volejbo­
Taču mēs visi esam liecinieki Sokova tīja spēles propagandai savienotajās re­ la un vieglatlētikas, republikā ir vairāk
ideju un centienu, viņa sasniegumu turpi­ publikās. Sokovs lasīja lekcijas un spēlē­ nekā 102 tūkstoši dambretistu, vairākās
nājumam un tālākai izaugsmei mūsdie­ ja turnīros Azerbaidžāņa, Baltkrievijā, sporta skolās ir dambretes nodaļas.
nās. Gruzijā, Uzbekijā ... Viena no aktīvākajām ir Uzbekijas
V. Sokovs dzimis pirms 70 gadiem Ja- Vasiliju Sokovu pamatoti dēvē par pa­ dambretes federācija, te sekcijās nodar­
roslavļas apgabala Sijņicas ciemā. Grūta domju dambretes skolas dibinātāju. Viņa bojas 300 tūkstoši spēlētāju. Daudzējādā
bērnība, trūkums, nepieciešamība jau no pārākums pār citiem meistariem bija ievē­ ziņā to sekmējusi dambretes iekļaušana
zēna gadiem pelnīt iztiku nekādi nemazi­ rojams, tādēļ neviens nešaubījās: ja So­ republikas spartakiādē, kā arī komjaunat­
nāja Vasjas tieksmi pēc izglītības. Skolā kovs nebūtu tik agri no mums šķīries, -tad nes triecienceltņu, lauku jaunatnes, sov­
viņš mācījās sekmīgi, īpaši aizrāvās ar li­ viņa vārds atrastos arī planētas labāko hozu un kolhozu fizkultūras kolektīvu
teratūru, dzeju. Taču viņa īstais aicinā­ dambretistu sarakstos. Lielā Tēvijas kara spartakiādēs un kopš 1982. gada — arī
jums bija dambrete 12 gadu vecumā tā priekšvakarā, izmēģinājis spēkus simtlau- skolnieku spartakiādes programmā.
vēl bija tikai rota|a, izklaidēšanās — ciņu dambretē, Vasilijs savai māsai teica: Aizvadītajā gadā no dažādām mūsu ze­
\asja sacentās ar savām māšelēm, kai­ «Pagaidi mazliet, es būšu arī pasaules mes pilsētām saņemtas patīkamas ziņas:
miņiem. Sasniedzis 15 gadu vecumu, viņš čempions!» Frunzē un Kaļiņinā atklāti jauni šaha un
dambreti sāka mācīties nopietni. Pēc ga­ Kopš tā laika pagājuši gadi. Kā gan dambretes klubi, starptautiskā meistara
da viņš jau bija Ļeņingradas skolnieku realizējušies V. Sokova centieni, ko sa­ normu izpildīja Jakutijas pārstāvis Igors
čempions. snieguši mūsu dambretisti? Ņikiforovs, laikraksta «AjīTaitcKaa npaB-
Sokovs līdz vēlām vakara stundām pub­ Simtlauciņu galdiņš mūsu zemē iekaro­ Aa» konkursā piedalījās divi tūkstoši
liskajā bibliotēkā studēja dambretes grā­ ja atzinību piecdesmitajos gados. Pagā­ dambretistu no 176 apdzīvotām vietām,
matas, daudz analizēja, apmeklēja dam­ juši tikai trīs gadu desmiti, un mēs va­ Nebitdagā tradicionālā «Dambretes die­
bretes meistaru sarīkotos kursus. Formu­ ram atzīmēt: maskavietis Vjačeslavs Sčo- na» izvērtās par īstiem svētkiem, lielmeis­
la «talants plus darbs» arī šoreiz attais­ goļevs divas reizes iekarojis dambretes taru sarakstu sievietēm atklāja harkovie-
nojās — rezultāti bija pārsteidzoši! Lūk, Olimpu, trīs reizes par pasaules čempio­ te Olga Levina, par pirmo lielmeistaru
nedaudz statistikas. Desmit pirmskara ga­ nu kļuvis rīdzinieks Andris Andreiko, div­ Uzbekijā kļuva Marks Fazilovs, jaunā
dos Vasilijs piedalījās 40 turnīros un 34 kārt uzvarējis minskietis Anatolijs Gant­ Lietuvas dambretiste Vladislava Androloi-
reizes bija labākais. No 469 partijām viņš vargs Mūsu jaunie meistari ne reizi vien ce izcīnīja valsts čempiones titulu sievie­
uzvarēja 269 un zaudēja tikai 11! Viens kļuvuši par pasaules junioru čempioniem. tēm. Baku pārstāvis Fuads Bahtiozins,
no izcilo sasniegumu iemesliem — pla­ Planētas rangu tabulās sievietēm labākās pagaidām vienīgais savā republikā, kļuva
šais un daudzveidīgais atklātņu reper­ bijušas Jeļena Mihailovska. Ludmila Soh- par sporta meistaru kompozīcijā, Arhan-
tuārs. Uzminēt, kādu sistēmu Sokovs iz­ ņenko. Jeļena Altšula. Olga Levina. geļskas students Aleksandrs Baļakins,
vēlēsies, nebija nekādu cerību. Skaidrs bi­ Daudzkārt izcīnītas uzvaras Eiropas ko­ jaunais valsts čempions, izcīnīja ceļazīmi
ja vienīgi tas, ka viņš liks risināt milzum mandu un individuālajos čempionātos, tra­ uz pasaules meistarsacīkstēm, iznākusi
daudz problēmu, jo ievirzīs spēli vissarež­ dicionālajos mačos pieveikta Holandes iz­ pirmā dambretes grāmata čuvašu valodā,
ģītākajā gultnē. Ļeņingradieša realizētie lase. starptautiskos turnīros saņemtas lielu atsaucību guva Moldāvijas festivāls
atklātņu jauninājumi saglabājuši savu pirmās godalgas. «Par tautu draudzību», kas bija veltīts
praktisko vērtību vēl līdz šai dienai! Dambrete pārējo sporta veidu vidū ieņē­ PSRS nodibināšanas 60. gadadienai.
\ iņa zināšanas bija apbrīnojami pla­ musi redzamu vietu, un mums ir ar ko Visos šajos sasniegumos ir arī daļa no
šas. tajās viņš labprāt dalījās ar drau­ lepoties. Plaša mēroga Vissavienības un Vasilija Sokova darba, viņa cīņasspara,
giem. lasīja lekcijas. Sos priekšlasījumus, starptautiski turnīri notiek praktiski vi­ nesalaužamās uzvaras gribas, bezgalīgās
kā saka, ar aizturētu elpu klausījās piere­ sās 15 savienotajās republikās, tās savu­ uzticības dambretei. Viņa piemiņai veltīts
dzējuši, nopelniem bagāti dambretes meis­ kārt regulāri sacenšas PSRS kausa izcīņā. festivāls, kas ik gadu notiek Narvā, Sa-
tari. Baltkrievijā izauguši pēdējo gadu pa­ markandas turnīrs, masveida_ sacensības
— Mēs bijām tā pārliecināti par Soko­ saules čempioni A. Gantvargs, L. Sohņen- PSRS Centrālajā šaha klubā, komandu
va nekļūdīgumu, ka visus viņa secināju­ ko, J. Altšula. Šeit apmēram 7600 fiz­ ātrspēles turnīrs Ļeņingradā. Vairāki cen­
mus uzņēmām kā patiesību, kas neprasa kultūras kolektīvos nodarbojas vairāk ne­ trālie laikraksti un žurnāls «64 — IUax-
pārbaudes, — atceras M. Starobinskis, kā 133 tūkstoši dambretistu. Sekcijas dar­ MaTHoe očoapeuHe» izsludināja Sokovam
viens no čempiona laikabiedriem. bojas vairāku pilsētu bērnu sporta skolās. veltītus konkursus. Pērngad decembrī Ļe­
Sokovam sūtīja vēstules no visattālāka­ Latvijā dambrete masveidības ziņā ci­ ņingradā notika PSRS Dambretes federā­
jiem. mūsu zemes stūrīšiem, un uz katru tu sporta veidu vidū ieņem ceturto vietu. cijās svinīgā sēde, veltīta V. Sokova 70
viņš atbildēja, jo bija sevišķi atsaucīgs un Rīgā jau divdesmit ceturto gadu iznāk gadu jubilejai.
labvēlīgs jebkuram senās spēles cienītā­ žurnāls «Dambrete» latviešu un krievu Leģendārā dambretista sāktais darbs
jam Daudz enerģijas viņš veltīja Ļeņin­ valodās. Katru vasaru simtiem dalībnieku turpinās, viņa paraugs aicina uz jauniem
gradas dambretes dzīves organizācijai un ierodas uz tradicionālo PSRS korespon- sasniegumiem!

1